Arvien populārāki kļūst pārgājieni gar skaistākajām sniega un ledus skulptūrām. Šī unikālā mākslas forma piesaista labākos māksliniekus. Savukārt daba var radīt vienas no skaistākajām ledus skulptūrām Latvijā.
1986. gada ziemā atklāju pirmos ledus kritumus Braslas lejtecē, kur sarkanā un baltā granīta klintis un stāvie upju ieleju krasti veido kanjonu.
Noslīdēju lejā aizā, turēdamies pie virves. Es tagad stāvēju uzreiz četrus metrus augsta un dažus metrus plata ūdenskrituma priekšā. Brasla plūda daudzus metrus zem manis, slēpta bīstamā ledus sega. Lai arī bija februāra pēdējā diena, saule spoži spīdēja baltos laukos, it kā būtu marts. Gravas kanjons bija vēss un tumšs kā ledus karaļpilī tieši uz klints ziemeļu sienas. Neskatoties uz to, viņam tuvojoties, sasalušais aisbergs bija dzīvs. Tas izskatījās pēc milzu bišu stropa. Triljoni ūdens pilienu pulsēja cauri ledus kristāla šūnām kā zemes asinis zem gravitācijas spēka – tās čīkstēja un vibrēja. Viņa acu priekšā pavīdēja savdabīga, izteikta kustība. No ledus un jūras, kas abi bija balti, spīdēja tikai spīdums. Mazais pavasaris nebija nekas cits kā brīnums.
Asins mājas īpašniece Lilija mūs pirmo reizi uz šo kanjonu aizveda maijā, kad tas bija pašā kulminācijā. Pat toreiz nebija par ko uztraukties. Alas sešdesmit lielajā nišā joprojām bija ledus. Avots plūda atmuguriski pāri plašas alas jumtam, un lāsītes ik pa laikam krita un lija uz galvas: paparde auga ar lapām uz leju, saknēm gaisā un dažas tonnas akmeņu karājās gaisā virs galvas. , un krāsns, kas atrodas pagraba sienā zem avota. Alu nosaucām par Ledusalu, jo tai trūka nosaukuma.
Šī vieta ir vēl skaistāka ziemā! Uzņēmu tikai dažas bildes: mainīju fotoaparātus un filmas, meklēju skatu punktus, spaidīju un mirgoju, līdz kājas un pirksti vairs neizturēja. Pēc tam uzkāpjam klints virsotnē un pa dziļo priekšnesumu pastaigājamies uz Javrti (to sauc par smilšakmens iezi iepretim Braslas spēkstacijai). Sarkana smilšakmens siena apņem purvainu veci kā liels, simts metru garš pakavs: šeit ir trīs alas vienā rindā – Trīs māsas, piepildītas ar ūdeni. Tagad dodieties uz Trim Sisters, lai redzētu, vai tur nav sikspārņu. Mēs pamanījām leduskritumu, kas ir divreiz milzīgs nekā iepriekš, 7 m augstu un līdz 4 m platu tieši aiz tumšajām alu atverēm pēc niršanas pa dziļajām kupenām gar stāvajām klintīm. Tā kā ledus masa ir ietonēta ar sarkanām māla daļiņām, mēs to vēlāk nodēvējām par Red Ice Fall. Šķiet, ka tie ir milzīgi, steidzīgi gāzes plūdi, kas plūst pāri klintīm. Tomēr salas burvis to ir sasaldējis, un tagad valda ideāls klusums. Vasarā es atceros vienu ūdens pilienu, kas pilēja no klints virsotnes uz kaktiņu. Sīkie avota pilieni ir savākušies un izveidojuši neparastu dabas parādību: masīvu ledus veidojumu. Vecupes purvainā stepe ir aizsalusi, un es redzu Jāņu sarkanās klintis visā to krāšņumā, komplektā ar aisbergu centrā. Slēpotāji šeit nevar slēpot, un neviens cits nezina, ko meklēt. Tā ir bīstama zona. Vēl dīvaināks ir fakts, ka jūs varat iekļūt tumšsarkanajā aisbergā un pēc tam iekļūt īstā pasaku zemē. Stalaktīti sarkanā, dzeltenīgā, piena baltā un zilganā nokrāsā veido alu starp klints nišu un aisbergu, kas atgādina milzīgus ledus ilkņus. Plānākas lāstekas izstaro krāsainu izkliedētu gaismu. Ledus kristāli ar mirdzošu spīdumu. Šķiet, ka lāsteku kolonnām ir dažas zeltainas zvīņas. Tie ir vizlas kristāli, kas ir diezgan smalki.
Pēc divām nedēļām mēs atgriezāmies pie aisbergiem. Lāstekas apņēma nokarenās liepas, kuras klāja visdīvainākās ledus formas, kādas vien varēja iedomāties: lāsteku krelles, sudraba vizuļi, balti troļļi un zaros tupēja miniatūrie arktiskie lāči. Tur bija gan asas adatas, gan zobeni un šķēpi, gan savīti bumbuļi. Lāsteku puduri un masīva ažūra ledus kristāla lustra, kas karājās no lielā akmens virs galvas un liepas saknēm. Tā sniedzās gandrīz līdz zemei, metot ēnu pār operas namu un baznīcu mākslīgajām lustrām. Ledus lustrai lāsteku zari veidojās ne tikai uz leju, bet arī šķībi vai horizontāli uz sāniem, kas bija neaptverami. Zaru galos mirgoja pilieni. Es negrasos pirkt nevienu kristāla brilles, bet es atgriezīšos ziemā! Kāds mirdzuma un tīrības savienojums! Veidošanās un transformācijas process turpinās. Lāstekas izkausē avota ūdens. Sals atkal sasalis. Šis brīnums, kristāla ritmu mainīgais sastāvs – avota un ledus sonāte – veidojas šajā nepārtrauktajā kontaktā. Pat ja tā ir, glazūra uz kūkas nav pabeigta vai gatava. Tas ir nebeidzams transformācijas process. Kad mēs atgriezāmies, kristāla lustras priekšā bija izaudzis jauns ledus stalagmīts, un viņi abi gribēja uzreiz apvienoties.
Mēs atklājām trešo un lielāko aisbergu mazāk nekā 50 metrus no pirmā. Nepārvaramā klinšu siena un koku apgāztā grava to nebija novērojusi līdz šim. Es piegāju pie Lielā leduskrituma gludās pieres, turot virvi, un nolaidu mērlenti. Vertikālās ledus sienas augstums – 10 m – tika tik tikko mērīts ar desmit metru sloksnēm. Baltais aisbergs kā līgavas plīvurs iegrima melnajā okeānā, un Brasla jau bija vaļā. Mēs pastaigājāmies pa augstākajām klintīm, šķērsojām dambi uz otru pusi un brīnījāmies par dabas varenību otrā pusē.
400 metru garā Braslas posmā labajā krastā ir izveidojušies visi trīs aisbergi. No otras puses, Lielais un Aisbergs atrodas tikai aptuveni 50 metru attālumā viens no otra.
13. aprīlī jau sesto un pēdējo reizi ieradāmies leduskritumos. Dienvidu nogāzēs sniegs laukos un pļavās jau bija nokusis, palu ūdeņi mazajos strautiņos bija sākuši putot, un jau smaržoja pirmie viesuļi. Taču drīz vien ar spēcīgām ziemeļu brāzmām sals atgriezās. Mēs steidzāmies uz ledus karaliskajām rezidencēm, lai redzētu, kas notiek. Šajā velna dienā, 13. aprīlī, Ledusalā bijām liecinieki lielākajiem brīnumiem. Bija grūti nokāpt no ledus aizas, jo sienas bija aizsalušas un virsū bija 10 cm sniega. Tomēr darbs bija tā vērts. Lielākā daļa aisberga bija izkusis, tāpat kā visas lustras un kristāla mežģīnes, kā arī stalaktīti un stalagmīti. Taču vidū bija izveidojies lielākais ledus gabals, kas atgādināja masīvu mucu vai pasaku māju. Varēja viegli pieliekties un caur stiklu apskatīt, kas notiek gotiskā stila ledus pilī. Šīs ledus telpas brīnumus varēja redzēt gaiši zilajā gaismā, kas plūda cauri ledus sienām. No griestiem turpināja plūst simtiem pilienu. Kreisā siena ir izliekta un pārklāta ar caurspīdīgu pērļu audumu; labajā pusē bija dažādas ledus figūriņas – salas un pavasara kopdarbā tapuši mākslas darbi. Šaurās telpas dziļumos tika atrasts lielisks stalagmīts 5-6 cm diametrā, kas veidots no perfekti tīrām, dzidrām ledus bumbiņām, it kā no īstām pērlēm. Turklāt telpas dziļumos birst krokojoši ledus stalaktīti. Tam visam pa vidu sāka līt ūdens. Stalagmīti un stalaktīti bija redzami arī pils logā, pa kuru es lūkojos.
Karmīnsarkanais aisbergs bija saglabājis gandrīz tādu pašu izmēru, bet bija ieguvis dziļāku sarkanu nokrāsu. Milzīgais bija samazinājies tiktāl, ka tam vairs nebija marta ietekmes. Visticamāk, ledus karaliene naktī bija iznākusi no savas pils un atstājusi jaukas dāvanas: uz visiem koku un augu zariem virs Braslas, tieši virs tumšā ezera, viņa savērusi dažādu ledus figūru krelles, miniatūras ledus zābaciņus un ledus sveču ķēdes.
Vai tiešām tādus ledus brīnumus var atrast tikai Braslas klintīs?
Nākamajā ziemā mēs devāmies citu upju ielejās ar augstām klinšu sienām un atklājām daudz vairāk ledus kritumu. Bet, kā jau pirmā mīlestība, skaistākā ir pie Braslas.
Pie Ērgļu klintīm Gaujas līkumā virs lielā atvēruma kā garām līgavas šķidrums novērojams astoņus metrus augsts balts aisbergs.
Sprii jeb Lgatee ieža bargajos ziemos veidojas trs ledus kritumi: lielkais ir ap 10 metrus augsts, vidjs, kas iekrīt Gaujā, ir aptuveni 7 metrus augsts, bet mazākais ir tikai dažus metrus augsts. Pie Siguldas Velna būdas atrodas arī 4 līdz 5 metrus augsts leduskritums. Siguldā, Vjuptes gravā, 150 metrus no televīzijas retranslācijas torņa ar 16 m2 lielu dolomīta nišu, notiek intriģējoša parādība. Visa četrus metrus platā ieeja alā ir klāta ar ledus sienu nezināmu ūdeņu ietekmē. Šajā Ziemas alā ir tikai neliela lūka, pa kuru var izlīst. Vasarā tā ir niša, bet ziemā tā pārvēršas par masīvu alu. Tunelis ieplūst blāvā, pienainā gaismā kā pasaku valstībā, neskatoties uz ledus sienas biezumu līdz pat pusmetram. Ir patīkami, klusi un jauki, kad pāri gravai uzlec putenis.
Raunas vidū pie Vanderalas veidojas 6,6 m plata un līdz 5 m augsta ledus valnis, kur vasarā ir sauss un nav redzami avoti, ar atvērumu vidū uz ieeju Vanderalā. Vismaz tā tas bija 1994. gada martā.
Taču bargajās ziemās Amatas krastā virs Vizuju avota veidojas vislielākā ledus siena, kurā avotos ir daudz un kur citos gadalaikos avoti šļakstās no dolomīta plaisām kā plīsuši ūdensvadi. 1996. gada 23. martā mēs ierakstījām milzīgu lāsteku kaskādi 18 metru platumā un līdz 9 metriem augstumā.
Citās vietās ziemā gravās un ieleju klintīs parādās lielāki un mazāki ledus kritumi. Ledus kritumu attīstībai ir nepieciešami īpaši apstākļi. Pirmkārt un galvenokārt, klinšu sienām jābūt vērstām uz ziemeļiem. Otrkārt, ūdens plūsmai jābūt minimālai, lai ūdens sasaltu. Pretējā gadījumā avota ūdens ar temperatūru no + 6 ° līdz + 8 ° C, kas plūst no zemes, nespēs radīt aisbergu. Treškārt, kaut kur ir jābūt salai. Jo spilgtāks un lielāks ledus krīt, jo grūtāka un garāka ziema.
Apmeklējot aisbergu, esiet piesardzīgi, kāpjot pa upēm! Iespējams, ka var notikt liela nelaime.