Latvijas ģeoloģiskā karte ar izcilākajiem dabas pieminekļiem.
1. Allažu karsta lauks
Koordinātes: N 57°05’09,9″ E 24°48’33,9″
Atrašanās vieta: Rīgas rajons, Allažu pag. Starp Ezerniekiem un Černauskām.;
Apraksts: Aptuveni 0,6 kvadrātkilometru platībā atrodamas ģipšakmens karsta kritenes ģipšainajos Salaspils svītas iežos. Dažāda lieluma kritenes veidojušās Pandas purva D malā Riņķa silā un pie Ezernieku mājām, kur apskatāmi divi karsta ezeri – 1,4 ha lielais Vecezers un 0,4 ha lielais Linezers. Pēdējā ūdens līmenis svārstīgs, dažreiz ūdens pavisam pazūd. No karsta lauka nākošie pazemes ūdeņi izplūst ielejā starp Kūkiņām un Jaunzemiem kā Kūkiņu Veselības avots. Šī, un vēl citu avotu ūdeņi veidojuši Allažu šūnakmeņus, kuri izlietoti arī Rīgas Brāļu kapu apdarei.
2. Kaltenes Akmeņkalvas
Koordinātes: N 57°27’41,5″ E 22°51’03,3″
Atrašanās vieta: Talsu rajons, Rojas pag. Mežā starp Roju un Valgalciemu paralēli jūrai ap 2 km no krasta;
Apraksts: Baltijas ledus ezera gultnē veidojušās laukakmeņu grēdas. Ir ne tikai Velna kalva, bet arī citas – Kārduškalva, Pūņu kalva, Krapsiņkalva u.c.
Akmeņkalvās sastopami vairāki ļoti reti augi, kā piejūras klimatu mīlošā efeja (Hedera helix) un ziemeļnieciskais Zviedrijas pundurgrimonis. (Chamaepericlymenum suecicum)
Līdzīgi akmens krāvumi Z no Kaltenes stiepjas gar Rīgas līča Kurzemes jūrmalu ap 2 – 3 km no jūras. Izcilākie ir posmā no Kaltenes līdz Ilmatiem, mazas akmeņkalvaskalvas sastopamas līdz Bažu purvam. Lieli akmeņu krāvumi Bažu purvā iznīcināti 19. gs. vidū, būvējot mākslīgo salu Kolkas bākai. Uz Z no Žulnieku valka akmeņkalvas orientētas paralēli jūrai, bet uz D tās stiepjas perpendikulāri jūrai. Grēdas orientētas divos virzienos. Z – ZR virzienā orientētie vienlaidu sakopojumi, vaļņi un grēdas te ir augstāki (5 – 6 m), un garāki (0,6 – 1 km). R-A virzienu sistēmas turpretim morfoloģiski vājāk izteiktas, tur pārsvarā laukakmeņu vienlaidu sakopojumi un retas, īsas (0,2 – 0,4 km) grēdas. Nereti šīs grēdas krustojas – krustojumu vietās tās ir visaugstākās un visizteiktākās.
Velna kalva
Visizcilākā – Velna kalva ir nedaudz līkumota, orientēta uz ZZR, galos tai ir atzarojumi R virzienā. Grēda ir 3 – 6 m augsta un 900 m gara, platums 35 – 160 m, parasti 45 – 60 m. R nogāze ir stāvāka – līdz 20 – 30 grādi, A nogāze – lēzenāka (10-15 grādi). A pusē grēdai cieši blakus atrodas 40 – 80 m plata laukakmeņu sakopojumu un laukakmeņu lauku vienlaidu josla. Akmeņkalvas D gals senāk ir norakts. Grēdas iekšējā uzbūve nav pilnīgi noskaidrota. Līdz 3 – 3,5 m dziļumam tā sastāv no laukakmeņu sablīvējuma. Vietām starp akmeņiem ir tukšumi, citur grantaina smilts. Laukakmeņu lielums 0,7 – 1 m, reti līdz 1,5 m. Visvairāk ir magmatisko un metamorfo, galvenokārt granītiežu laukakmeņu. Ir arī daži nogulumiežu – silūra kaļķakmeņu laukakmeņi.
Akmeņkalvu postīšana, iespējams, turpinās vēl tagad. Vienīgais iemesls tam, ka laukakmeņu iznīcināšana tagad pierimusi ir zemā iegūto šķembu kvalitāte (zemes piemaisījums), kā rezultātā Valgalciema drupinātavas produkciju izkonkurēja ievestās šķembas. Vēl 1999. gadā pie Vella kalvas stāvēja arī dobumakmens.
Akmeņkalvas veidojušās tad, kad ledus mēlei atkāpjoties, tās malu apskaloja Baltijas ledus ezera ūdeņi. Pētījis A. Dreimanis 1943. un 1947.g. V. Zāns (1937) un A. Dreimanis (1943, 1947) norāda, ka akmeņkalvu varēja radīt pēdējā leduslaikmeta izveidojušos divas dažāda vecuma galamorēnu vaļņu sistēmu izskalošana. R. Knaps savukārt uzskata, ka grēdas radušās, ledum sabīdot Baltijas ledusezera laukakmeņus grēdās.
Teika vēstī, ka akmeņus savācis velns, lai taisītu tiltu uz Sāmsalu. Vēl 20. gs. sākumā vecie ļaudis piekodinājuši bērniem pie akmeņkalvas uzvesties rāmi un klusu.
3. Korkuļupe (Korkuļu – Kubuļu strauts)
Koordinātes: N 56°34’14,7″ E 25°14’16,8″
Atrašanās vieta: Aizkraukles rajons, Sērenes pag. Lauces labajā krastā, 500 m D no Liepjāņiem;
Apraksts: Korkuļu upīte aiz Sērenes zivju audzētavas ir neliela, bet labi izteikta upīte ar smilšainu gultni. Upīte tek pa labi izveidojušos 10 – 15 m dziļu gravu, kas ir negaidīti pirmatnīga, tajā aug strauspapardes, platlapju mežs. Ap 300 m lejpus Korkuļu mājām upīte sāk pazust ūdensrijējos, līdz tā kļūst pilnīgi sausa. Kopā ar pirmatnīgo, džungļiem līdzīgo veģetāciju upīte izskatās iespaidīgi.
Kad upīte ir pilnīgi izzudusi, tās ieleja kļūst neizteikta, novirzās uz Daugavas pusi. Taču pati upīte no pazemes parādās pēkšņi Laucesas stāvkrastā, 0,5 km no tās pazušanas vietas. Laucesas stāvkrastā tā ir izveidojusi nelielu gravu. Gravas apakšdaļā (ap 20 m zem gravas augšpuses) no akmeņiem tek ārā vesela upe. Gravas augšgalā ir nelielas klintis. Pazemes upes izteka Lauces krasta kraujā īpaši iespaidīga ir pavasara palos.
Korkuļupes krastā ģeologu izrakta šahta, kura izrakta lai labāk izpētītu urbšanas darbos atklātu karsta alu.
4. Opinku Velnala
Koordinātes: N 56°42’19,8″ E 27°22’00,4″
Atrašanās vieta: Rēzeknes rajons, Nautrēnu pag. 1 km DR no Rasnupļu ciema, Zušupītes labā krasta nogāzē iepretī Opinku pilskalnam;
Apraksts: Ar avotkaļķiem sacementētas kvartāra grants bluķis, zem kura izveidojusies zema ala. Sākotnēji (pirms 1991.gadā veiktās attīrīšanas) zem 4 m platā un 1,5 m augstā konglomerātu bluķa bija redzama ap 25 cm augsta šķirba. Tagad alas augstums ap 1 m, garums 3,5 m, platums līdz 2,7 m, bet pazemes telpas tilpums 4,5 m³. Ala mitra, pavasarī pat ar ūdeni. Griesti un sienas ar izciļņiem un šķirbām. 5 – 6 cm gari stalaktīti.
Alu minējis Z. Lancmanis jau 1925. gadā. Pretējā upes krastā pilskalns.
Teika stāsta, ka alā glabājas Velna nauda, ko sargā melns suns. Novietojums pilskalna tuvumā un teiku motīvi ļauj uzskatīt alu par senu kulta vietu.
5. Riežupes Smilšalas
Koordinātes: N 57°00’23,5″ E 21°59’12,9″
Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Rumbas pag. Riežupes kr. pamatkrasta nogāzē, 600 m augšpus ietekas Ventā.;
Apraksts: Vairāku gadsimtu laikā izveidots alu labirints balto smilšu ieguvei, apzinātais eju kopgarums 351 m. Eju garums nobrukumu dēļ sarucis; šobrīd apmeklētājiem pieejama tikai jaunākā daļa, kur raktas smiltis stikla rūpniecībai.
Apmeklētājiem pieejamās ejas mākslīgi veidotas 19. gs., rokot šejienes izcili balto smilti vairāku gadsimtu gaitā. Sākotnēji smilti izmantoja istabu izkaisīšanai, vēlāk – stikla rūpniecībai.
2001.g. alas labiekārtotas lielākai tūristu plūsmai, ap tām izveidotas kafejnīcas, spēļu laukumi. Ieejas daļa nostiprināta ar baļķiem, ir durvis. Ieeja par maksu.
Nostāsti par daudz plašākām pazemes eju sistēmām līdzās.
6. Rudzīšu akmens
Koordinātes: N 56°46’59,5″ E 21°52’48,6″
Atrašanās vieta: Kuldīgas rajons, Laidu pag. 300 m A no Snēpeles – Kazdangas ceļa, graviņā 140 m Z no Rudzīšiem.
Apraksts: 4,7 m garš, 3,6 m plats un līdz 2,2 m augsts silūra kaļķakmens bluķis. Ledājs to atnesis no tagadējās Igaunijas teritorijas. Parasti ledājs karbonātiskos iežus sadrupināja sīkos oļos, tomēr šeit saglabājies īsta dižakmens lieluma bluķis.
7. Velna Grāvis
Koordinātes: N 56°55’48,7″ E 25°32’17,1″
Atrašanās vieta: Madonas rajons, Ērgļu pag. Naružas gultnē starp Spēliņiem un Spilviem;
Apraksts: Laukakmeņu krāces, pavasara palu un lietavu periodā Latvijai neparasts skats.
Atstājusi purvainas pļavas mazā Naružas upīte iespraucas starp morēnas pauguriem un te ap 30 m garā posmā tās kritums ir vairāki metri. Naružas gultne te pilna ar lieliem un maziem akmeņiem.
Par akmeņu krāvuma rašanos stāsta teika – Velnam bijis nodoms aizsprostot upes gultni, taču gaiļa dziesma darbu pārtraukusi pusceļā. Senāk Velna gravas nogāzes bijušas noaugušas ar vecu egļu mežu, kas vietu darījis vēl romantiskāku.
Nozīmīga Sarkanā grāmatā ierakstītās sūnas – tamariska frullānijas – atradne. Ja pa akmeņiem staigās daudz tūristu – sūna var izzust!
8. Velna pēdas
Koordinātes: N 56°42’59,9″ E 27°26’48,1″
Atrašanās vieta: Rēzeknes rajons, Nautrēnu pag. 2 km ZA no Rogovkas, starp Rogovkas – Mežvidu un Rogovkas – Dekteru ceļiem, krūmos.
Apraksts: Glaciokarsta ieplakas, veidojušās pēc ledus laikmeta izkūstot morēnas materiālā ieslēgtiem ledus gabaliem.
7 garenas bedres, kas virknē stiepjas 1 km garumā. Lielākā 80 gara, 50 m plata un 8 m dziļa. Mežvidu ceļa D malā ir vislielākā bedre – Velna pēda, tālāk uz ziemeļiem ir Vērša liekņa, Liepiņa, Ogu purviņš u.c. bedres.
Pēc teikas Velns ieminis, nesis akmeņu maisu.
9. Vērdiņu karsta lauks (Skaistkalnes karsta lauks)
Koordinātes: N 56°24’40,1″ E 24°41’41,1″
Atrašanās vieta: Aizkraukles rajons, Kurmenes pag. un Bauskas raj., Skaistkalnes pag. Vērdiņu apkārtnē starp Iecavu un Mēmeli;
Apraksts: Aptuveni 13 kvadrātkilometru platībā izveidojušās daudzas ģipšakmens karsta kritenes – mazi ezeriņi. Ļaužu atmiņā vairāki gadījumi par kriteņu veidošanos. Bīdeļu pirts esot ap 1930. g. iegruvusi zemē;
Pie Vimbām viennakt zemē iegruvis blakus pirtij augošais bērzs, bijis liels koks, iekritis līdz galotnei. S. pagalmā saimnieks vedis kartupeļus, kad pēkšņi zirgs stāvus iekritis zemē. Saimnieks palicis sēžam ratos, bet zirgs izmaucies no sakām un nu stāvējis dziļā bedrē. Tikai norokot bedres malu, to daļēji aizberot, varējuši zirgu dabūt ārā.
10. Ververu krauja (Vervjāle, Lisaja gora, Panteviču kalns) un Slutišķu krauja
Koordinātes: N 55°53’20,1″ E 26°52’31,0″ (Ververu krauja)
Atrašanās vieta: Daugavpils rajons, Vecsalienas pag. Daugavas kreisā krasta kraujā pie Geitviniškiem (Ververu krauja);
Apraksts: 36,5 m (citi avoti – 42 m) augsta kvartāra iežu krauja, pakājē atsedzas arī augšdevona smilšakmens, 20. gadsimta 30jos gados te bijusi ala smilšakmeņos.
Nogāzes slīpums sasniedz 38 grādus. Atsedzas drupiežu materiāls – grants, oļi, laukakmeņi ar morēnas starpkārtām. Viena no visizteiksmīgākajām glaciotektoniskajām struktūrām Latvijā. Vietām slāņi sagāzti vertikālu – “guļ uz galvas”. Kraujas aizmugurē pazeminājums, kurā ieplūst Daugavas palu ūdeņi un draud krauju noskalot.
Līdzīgi, kā pie Slutišķu kraujas, pie Daugavas krasta ir dabisks akmeņu bruģis.
No kraujas paveras, iespējams, Latvijā krāšņākais skats.
Slutišķu krauja – vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums – 40,9 m, garums 400 m. 1925. gadā kraujas pakājē bijis apskatāma līdz 6 m augsts vidusdevona baltā smilšakmens atsegums ar dažām izskalotām alām. Daugava tagad krastu tik intensīvi nenoskalo, nobrukumi slēj gan kraujas pakājē esošo smilšakmeni, gan pati krauja sāk apaugt krūmiem.
Latvijas ģeoloģisko karti ar dažādiem ģeodēzijas slāņiem var apskatīt šeit.