Apkopot ziņas par vecajiem un vēsturiskajiem kokiem Latvijā pirmais uzsāka mūsu dzimtenes novadpētniecības skolotājs Zelmārs Lancmanis jau brīvās Latvijas pirmajos gados.
1968. gadā ar dižkoku uzskaiti sāka nodarboties mežkopis Staņislavs Saliņš. Viņu mēs varam godāt par dižkoku tēvu, jo viņš pirmais sabiedriskā un zinātniskā apritē ieviesa dižkoka jēdzienu kā terminu un 1974. gadā uzdeva pirmo grāmatu par Latvijas dižkokiem, kurā bija uzskaitīti 626 koki. No šī brīža dabas draugiem – meklētājiem negaidīti dižkoku atradumi ir sagādājuši daudz jaunatklājēja prieka. Latvijā diži resnstumbrainu koku ir apmēram 200 reizes vairāk, nekā kaimiņvalstīs. Mūsu tēvzemē ir atrodami gandrīz visu sugu resnuma rekordisti.
Koku mērīšana
Kādi ir dižkoka kritēriji? S. Saliņš par dižkoka kritēriju noteica stumbra apkārtmēru. Dižkoka resnumu mēra, meklējot tievāko vietu starp zemi un krūšu augstumu (1,3 m no zemes). Ja resnais koks aug uz kraujas nogāzes, tad mērīšanas augstums 1,3 m tiek skaitīts no kalna puses. Tas nozīmē, ka šādu dižkoku bez kāpņu vai nūjas palīdzības nemaz nevar izmērīt. Jāraugās, lai mērlenta neveidotu kūkumus, bet ietu perpendikulāri stumbra asij pa tievāko vietu.
Svarīgi ir uzrādīt, cik augstu dižkoks saglabā savu stumbra resnumu. Ja koka stumbrs 1,3 m augstumā vai zemāk sadalās divās starās, tad katra stara jāmēra atsevišķi.
Cits nozīmīgs parametrs ir koka augstums. Grūti ir klajumā augošiem kuplajiem kokiem noteikt pareizo augstumu. Jo kuplāks ir koka vainags, jo lielāka iespēja kļūdīties. Bezlapu periodā ir labākas izredzes iegūt precīzu rezultātu – tad ir iespējams vizēt caur vainaga sānu zariem uz koka galotni pret stumbra asi. Kuplo dižkoku vainaga forma jānovērtē un jāuzskicē no pēc iespējas lielāka attāluma divos savstarpēji perpendikulāros virzienos.
Vēlams izmērīt arī dižkoka vainaga projekciju. Katram ir iespēja kļūt par kāda Latvijas kuplākā koka atklājēju. Nevajadzētu kautrēties izjautāt vietējos iedzīvotājus par dižkoku vēsturi – īsteniem savas zemes saimniekiem ir lepnums un prieks pastāstīt par sava novada, savas zemes pieminekļiem, kā arī uzzināt no neatkarīga vērtētāja spriedumu par pieminekļa nozīmību. Ap veciem, lieliem kokiem parasti ir vijušies arī seni, lieli notikumi.
1977. gadā Latvijā bija 817 valsts aizsardzībā ņemto dižkoku. 1986. gadā – 1530. Bet tālākā nākotnē, kad būs rūpīgi pārbaudīti visi iespējamie Latvijas dižkoki, to skaits var pārsniegt pat 10 000.
Patreizējos kritērijus, kas jāsasniedz kokiem Latvijā, lai tos ņemtu valsts aizsardzībā, varat apskatīt šajā sarakstā.
Latvijas rekordisti
Šai tabulā apkopoti patreizējie koki – Latvijas rekordisti dažādās kategorijās. Jauni atklājumi jebkurā brīdī šīs tabulas saturu var mainīt.
| Nosaukums | Suga | Stumbra apkārtmērs (m) | Augstums (m) | Rekords |
|---|---|---|---|---|
| Kaives ozols | Quercus robur | 10,2 | 18,0 | Latvijā un Baltijā resnākais koks |
| Dzenīšu vītols | Salix alba | 8,70 (0,5 m augstumā) | 23,6 | Latvijā lielākais baltais vītols |
| Sasmakas Elku liepa | Tilia cordata | 8,05 | 25,0 | Latvijā lielākā liepa |
| Jaunošu vīksna | Ulmus laevis | 7,75 | 22,0 | Latvijā lielākā vīksna |
| Ciemitu goba | Ulmus glabra | 6,45 | 26 | Latvijā lielākā goba |
| Jelgavas papele | Populus x canadensis | 6,20 | 28,5 | Viena no Latvijā lielākajām papelēm |
| Rūtiņu kļava | Acer platanoides | 6,04 | 24,0 | Latvijā resnākā kļava |
| Sprēstiņu kļava | Acer saccharinum | 5,50 | 20,5 | Latvijā resnākā sudraba kļava |
| Aizputes dižskābardis | Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia’ | 4,72 | 16,0 | Latvijā lielākais purpurlapu dižskābardis |
| Vilzēnu lapegle | Larix decidua | 4,60 | 33,0 | Latvijā lielākā Eiropas lapegle |
| Rudbāržu melnalksnis | Alnus glutinosa | 4,60 (1 m augstumā) | 14 | Latvijā resnākais melnalksnis |
| Īvandes baltegle | Abies alba | 4,48 | 38 | Latvijā lielākā baltegle |
| Tiltiņu priede | Pinus sylvestris | 4,35 | 24,0 | Latvijā lielākā parastā priede |
| Sausupju bērzs | Betula pendula | 4,30 | 23,0 | Latvijā resnākais āra bērzs |
| Billīšu zirgkastaņa | Aesculus hippocastanum | 4,2 (0,4 m augstumā) | 13 | Latvijā resnākā parastā zirgkastaņa |
| Īves egle | Picea abies | 3,80 | 32,0 | Latvijā lielākā egle |
| Ciemgaļu mežābele | Malus sylvestris | 3,48 | 11,0 | Latvijā lielākā mežābele |
| Kanālmalas ginks | Ginkgo biloba | 3,10 | 13,0 | Latvijā resnākais un vecākais ginks |
| Kandavas bumbiere | Pyrus pyraster | 2,95 | 12,5 | Latvijā lielākā meža bumbiere |
| Baložu kadiķis | Juniperus communis | 2,80 | 9,3 | Latvijā lielākais kadiķis |
| Zentenes īve | Taxus baccata | 2,52 (0,5 m augstumā) | 12,5 | Latvijā lielākā ogu īve |
| Rucavas ieva | Padus avium | 2,50 | 11,5 | Latvijā lielākā ieva |
| Liellauku pīlādzis | Sorbus intermedia | 2,36 (0,8 m augstumā) | 10,0 | Latvijā lielākais Zviedrijas pīlādzis |
| Spinduļu pīlādzis | Sorbus aucuparia | 1,50 | 22,0 | Latvijā lielākais apzinātais parastais pīlādzis |
| Sauta kalna Garā egle | Picea abies | 3,04 | 45,3 | Latvijā augstākais koks |
| Kārklu priede | Pinus sylvestris | 3,40 | 29,0 | Latvijā vecākais datētais koks – 450 gadus vecs |
Dižkoku kartes var apskatīt >>>šeit<<<!
Dižkoku apzināšanas darbu rezultāti
Dabas Retumu krātuve pēdējos gados ir īstenojusi vairākus dižkoku apzināšanas projektus, kuru ietvaros tika apzināti dižkoki vairākos Latvijas rajonos.